Kartupeļi

Kartupelis ir tik pazīstams, ka aprakstīt kāds tas izskatās nemaz nav nozīmes. Arī kartupeļu krāsas, šķirnes ir tik daudz, ka ir sarakstītas veselas grāmatas un ne velti kartupeļus sauc par otro maizi. Cik zināms nabadzīgākajās valstīs un iespējams arī Latvijas trūcīgajās ģimenēs kartupeļi ir kļuvuši par vienīgo pamatēdienu – tātad pirmo maizi. Toties Eiropas Komisijas likumi stingri nosaka, ka kartupelis nav dārzenis, bet gan augkopības produkts.

  Kartupeļus ērtāk ir iedalīt pēc to garšas īpašībām un izmantošanas veida – tātad izšķir miltainos kartupeļus, kas vārot diezgan ātri izšķīst un piemērotāki cepšanai, biezputrām, kā arī tiem, kas ir miltaino kartupeļu cienītāji; universālos kartupeļus, kas ir vidēji miltaini, vārot nav tik ļoti jauzmana un var gan cept, gan vārīt, gan pagatavot biezputru, kā arī var mēģināt pagatavot salātus. Salātiem, rasolam gan ir piemērotāks 3. tips, kas ir salātu – neššķīstošie kartupeļi. Šie kartupeļi neizšķīdīs katliņā arī , ja būs piemirsies tos pieskatīt, toties biezputru no šiem kartupeļiem neizdosies izgatavot. Tie ir piemēroti cepšanai, zupām, salātu, rosolu pagatavošanai, jo sagrieztie gabaliņi neizjūk.

  Rūpnieciski kartupeļus izmanto cietes un čipšu ražošanai, kartupeļi arī tiek sasaldēti ātrai frī pagatavošanai. Dienvidu valstīs tiek audzēti arī saldie kartupeļi.

   Kā kartupeļu  izcelsmes vieta tiek nosaukta Savienoto Valstu, Urugvajas un Peru teritorija. Eiropā kartupeļi ir ievesti ap 1536 gadu un drīz arī apceļojuši visas valstis. Latvijā par audzēšanas sākumu tiek uzskatīts 1740-1760 gadi un pat līdz 1800 kartupeļi ir uzskatīti par muižnieku ēdienu, bet jau pēc 1840. gada kartupeļi masveidā iekaro Latvijas lauku platības.   Ražu parasti vāc septembrī, kad kartupeļu miza ir labi nobriedusi. Novāktos bumbuļus ber uz ventilācijas šahtām noliktavā un vienmērīgi pazeminot temperatūru tos žāvē un apdziedē visus mehāniskos bojājumus. Kartupeļiem  ir jāizžāvē miza, bet jāuzmanās lai netiktu žāvēts kartupelis. Sasniedzot kaudzes un kartupeļu glabātuves t° ap +5- +6 C° dzesēšanu pārtrauc un uzglabā kartupeļus ne zemākā t par +4 C°( čipšiem ne zemāk par +8°). Pie zemākas t° kartupeļi paliek saldeni un vārot sāk tumšoties. Būtiski ir visā glabāšanas un novākšanas procesā kartupeļus neatstāt gaismā, jo tad sāk veidoties indīga viela solanīns. Iepērkoties lielveikalos, kur kartupeļi stāv spilgtā apgaismojumā, jāpievērš uzmanība katram kartupeļu iepakojumam, jo šādā gaismā kartupelis var sākt zaļoties jau trešajā dienā.

   Kartupeļu audzēšana ir samērā vienkārša, pavasarī jau iesilušā augsnē stāda sēklai saglabātos kartupeļu bumbuļus, tos parasti audzē vagās. Z/s Galiņi izmanto modernu audzēšanas metodi, kur stādīšanai paredzētajā laukā tiek izdzītas dziļvagas, tad visa šo vagu augsne tiek izlaista caur speciālu akmeņu un cilu atdalītāju, kas tiek iebērti vagu dibenā un tad stāda kartupeļus. Šādas metodes priekšrocības ir tādas, ka stādot platākās un dziļākās vagās tiek izslēgta iespēja bumbulim izaugt vagas virspusē un kļūt zaļam, kā arī ir lielāka augšanas vieta, netiek aprautas sānu saknes, kas dod iespēju augam veidot lielāku ražu, kā tradicionāli stādot 70-75 cm platās vagās. Slapjos rudeņos tehnikai vagās iebērtie akmeņi veido stingru pamatu, kas samazina nogrimšanas iespēju.

   Ražu parasti vāc septembrī, kad kartupeļu miza ir labi nobriedusi. Novāktos bumbuļus ber uz ventilācijas šahtām noliktavā un vienmērīgi pazeminot temperatūru tos žāvē un apdziedē visus mehāniskos bojājumus. Kartupeļiem  ir jāizžāvē miza, bet jāuzmanās lai netiktu žāvēts kartupelis. Sasniedzot kaudzes un kartupeļu glabātuves t° ap +5- +6 C° dzesēšanu pārtrauc un uzglabā kartupeļus ne zemākā t par +4 C°( čipšiem ne zemāk par +8°). Pie zemākas t° kartupeļi paliek saldeni un vārot sāk tumšoties. Būtiski ir visā glabāšanas un novākšanas procesā kartupeļus neatstāt gaismā, jo tad sāk veidoties indīga viela solanīns. Iepērkoties lielveikalos, kur kartupeļi stāv spilgtā apgaismojumā, jāpievērš uzmanība katram kartupeļu iepakojumam, jo šādā gaismā kartupelis var sākt zaļoties jau trešajā dienā.