Burkāni

Burkāni ir viens no uzturā visplašāk lietotajiem sakņu dārzeņiem, pārsvarā oranža gara sakne ar patīkamu saldu garšu. Šobrīd gan sēklu tirgotāji un daži audzētāji sortimentam piedāvā gan purpura, gan dzeltenos, baltos, gan pat raibus burkānus, kā arī burkānus ar mazu apaļu sakni.

  Kā burkānu izcesmes vieta tiek nosaukta Dienvideiropa un Dienvidrietumāzija. Burkāns ir viens no trijiem dārzeņiem, kas esot ticis atveidots Apollona altārī.

   Burkāniem ir ļoti plašs pielietošanas veids, no tiem gatavo svaigos salātus, lieto kā graužamos burkānus mazos gabaliņos sagrieztus vai lietojot mazo burkānu šķirnes, vārot, cepot, sautējot, tvaicējot, lietojot saldēto dārzeņu maisījumos, pievienojot skābētajiem kāpostiem un dažādu dārzeņu marinādēs, cepot pankūkās, maizē, kūkās, kā arī pagatavojot saldos ēdienus. No burkāniem pagatavo ļoti garšīgu sulu, kā arī dažādus diētiskos ēdienus. Ārstniecībā izmanto arī burkānu lakstus, sēklas.

 

 Burkāni satur  cukurus, nedaudz olbaltumvielu, organiskās skābes, minerālvielas – kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, fosforu, nātriju, dzelzi, hloru, jodu; vitamīnus – B grupas, C, E, K, daudz karotīna un PP vitamīnu, folijskābi; šķiedrvielas, nelielā daudzumā taukus, ēterisko eļļu un citas bioloģiski aktīvas vielas.

  Burkāni veicina ēstgribu un gremošanu, uzlabo sirds un asinsvadu, aknu, aizkuņģa dziedzera, nieru, vairogdziedzera darbību. Burkāni tiek uzskatīti par pamatproduktu karotīna – A vitamīna uzņešanai organismā.

Burkānus lieto, lai ārstētu acu slimības, aknu slimības, aterosklerozi, mazasinību un spēcinātu organismu.  Leģenda stāsta, ka Britu snaiperiem II Pasaules karā pēc burkānu lietošanas ir izdevies nakts tumsā sašaut vācu lidmašīnas.

   Latvijā burkānus audzē sējot uz lauka gan dobēs, gan vagās. Izsējas biezību regulē pēc tā cik lielas saknes grib izaudzēt – jo retāk sēj, jo lielākas, resnākas saknes. Vispieprasītākie burkāni ir diametrā 20-30 mm un garumā līdz 20 cm. Taču izaudzēt var gan līdz 50 cm garus, gan 10 cm resnus burkānus.

   Burkānus samērā veiksmīgi var saglabāt gan stirpās, gan noliktavās, bet jau februāra mēnesī šādi glabātu burkānu miza sāk tumšoties un veidojas melni plankumi. Lai burkānus saglabātu līdz pavasarim, tie tomēr jāglabā glabātuvēs, kas aprīkotas ar dzesēšanas un mitrināšanas iekārtām, jāglabā nevis sabērumā, bet kastēs- konteineros un jāmēģina uzturēt noliktavas t° ap 0°